Manufaktūras un Mārkalnes kvartāla vēsture

Manufaktūra un Mārkalnes kvartāls ir divi no Realto pārvaldītajiem objektiem ar ievērojamāko vēsturi. Gadu laikā šiem objektiem ir vairākkārt mainīti nosaukumi, tie ir bankrotējuši un atsākuši savu darbību, tie ir cietuši dažādos negadījumos, bet atkal atguvuši savu funkcionalitāti. Šobrīd abās Juglas manufaktūru teritorijās norisinās vērienīgi atjaunošanas darbi un telpās rosās jauni un ambiciozi nomnieki.

Juglas manufaktūra (tagadējais Mārkalnes kvartāls)

Dibināta 1911. gadā Mārtiņmuižas ielā 10 (no 1938. gada Mārkalnes iela). Jau 1911. gada 23. decembrī notiek streiks. Liela daļa darbinieču pārnākušas no Zasulauka vērptuves, ticot solījumiem, ka saņems vairāk par rubli dienā. Streiks sākas, jo alga ir tikai 60 kapeikas dienā. Pēc trīs stundām streiks beidzas, kad dienas alga tiek palielināta par 15 kapeikām. 1913. gada aprīlī streiko 550 strādnieces un 100 strādnieki pieprasot algas palielināšanu par 30%. Nerodot kompromisu ar strādniekiem, 18. aprīlī manufaktūras vadība paziņo par fabrikas slēgšanu un darbinieku atlaišanu no darba.

Sākoties Pirmajam Pasaules karam uzņēmums samazināja darbību, no 800 darbiniekiem palika 650. Vēlāk uzņēmuma iekārtas evakuēja uz Petrogradu, kur palika turboģenerators, tvaika mašīnas, tvaika katli, transmisijas un citas iekārtas. Pēc kara manufaktūras darbība juridiski atjaunota 1924. gadā ar pamatkapitālu 2,5 miljoni latu, faktiskā ražošana atsākta 1926. gadā. Atjaunotā "Juglas manufaktūra" ražoja tikai kokvilnas diegus un vistru, nodarbinot līdz 600 darbinieku, no kuriem 80% bija sievietes. 1927. gadā izveidoja meitas uzņēmumu "Nordeķu tekstilmanufaktūra", kas nodarbojās ar kokvilnas audumu ražošanu un atradās tajās pašās telpās Juglā. 1938. gadā tajā strādāja 130 cilvēki, kas saražoja 600 000 kv.m. kokvilnas audumu.

Līdz ar vispasaules, 1930. gadā uzņēmuma zaudējumi sasniedza 1 miljonu latu, 1931. gadā zaudējumi sasniedza 810 000 latu. 1930. gada 1. janvārī "Juglas manufaktūrā" ir 730 darbinieki, 1931. gada 31. janvārī šīs skaits kritās līdz 488. 1931. gada martā uzņēmums paziņoja par plāniem no darba atlaist 400 darbinieku. "Nordeķu manufaktūrā" 1930. gadā bija 156 strādnieki, kas 1931. gada sākumā samazinājis līdz 136, kad visiem paziņots par atlaišanu no darba.

1931. gadā Rīgas apgabaltiesa uzņēmumam iecēla administratoru. 1932. gadā atkal gūta neliela peļņa. 1938. gadā peļņa bija 450 000 lati. 1940. gada 14. martā ar Ulmaņa valdības lēmumu Latvijas Kredītbankai uzdeva pārņemt "Juglas manufaktūru". Publiski to pamatoja ar to, ka līdzšinējie īpašnieki pārsvarā bija vācieši, kas noteikuši pārāk augstas produkcijas cenas. Ar vieglās rūpniecības tautas komisāra K. Šica 1940. gada 3. oktobra pavēli nacionalizētā a/s "Juglas manufaktūra" tika apvienota ar "Nordeķu tekstilmanufaktūru", izveidojot "Kokvilnas vērptuvi un austuvi Juglas manufaktūra".

2000. gadā Juglas manufaktūrā izcēlās liels ugunsgrēks, 2002. gadā uzņēmums atdalījis kokvilnas audumu ražotni un izveidojis jaunu uzņēmumu Juglas audums, taču 2009. gadā Juglas manufaktūra apturēja savu darbību lielo finansiālo zaudējumu dēļ. Lielākā daļa iekārtu tika demontētas un pārdotas Bangladešai. 2014. gadā Juglas manufaktūra tika likvidēta.

Ķīmiskā fabrika Glower (tagadējā Manufaktūra)

1899. gada sākumā vairāki Rīgas uzņēmēji saņēma atļauju a/s Glower izveidošanai ar pamatkapitālu 1 miljons rubļu. Fabrika ražoja dzeramo sodu, minerālskābes, bārija hlorīdu, naftalīnu, kālija salpetri, alaunu u.c. Darbinieku skaits ap 200. 1903. gada 31. jūlijā fabrikā sprāga tvaika katls, sagraujot sienu, jumtu un ievainojot piecus strādniekus.

1925. gada aprīlī uzņēmuma akcionāri pieņēma lēmumu uzņēmumu likvidēt un izveidoja likvidēšanas komisiju. Pēc vairākām tiesām likvidācijas process noslēdzas 1937. gadā.

Bijušās Glower ēkas Vidzemes šosejas un Mārtiņmuižas ielas (tagad Brīvības gatve un Mārkalnes iela) krustojumā iegādājās igauņu uzņēmēji un nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas manufaktūra". Tika uzstādītas 300 stelles un 10 000 vārpstiņas, lai ražotu vaskadrānas un gumijas audumus. Latvijas Finanšu ministrija uzņēmuma izveidošanai deva atļauju ar noteikumu, ka tajā ražos produkciju tikai eksportam, tādējādi aizsargājot Latvijas ražotājus. Igauņi šādiem noteikumiem nepiekrita un pārdeva uzņēmumu privātpersonai.

Jaunā īpašniece bija Elizabete Hāra (Elli Hahr) un atbilstoši nosauktā "Kokvilnas austuve un vērptuve E. Hahr" sāka strādāt 1929. gada jūnijā. Fabrikā strādāja ap 200 cilvēku, bet bija plānots, ka to skaitu varētu palielināt līdz 500. Jau 1929. gada 9. novembrī jaunā īpašniece uzņēmumu atkal pārdeva akciju sabiedrībai "Rīgas Manufaktūra" par Ls 257.200,88.

1929. gada 18. septembrī ar vācu kapitālu tika nodibināta AS “Rīgas manufaktūra”, kas rūpnīcas izveidei pārņem gan vecās Glover, gan blakus esošās O.Brigera ādu fabrikas ēkas. Fabrikā tika izveidota vērptuve, balinātava, krāsotava, spodrinātava, kārstuve un citas telpas. Pie fabrikas tika izveidotas 6 dzīvojamās mājas strādniekiem.

1940. gadā uzņēmums tika nacionalizēts. Pēc 2. Pasaules kara uzņēmums atsāk darbu ar veco nosaukumu “Rīgas manufaktūra”. 1993.gadā uz Rīgas manufaktūra bāzes tika nodibināta SIA "Mežroze". Pirmie SIA "Mežroze" cehi tika atvērti Rīgas manufaktūras dzijas krāsošanas iecirknī.


Informācijas avoti: 
https://lv.wikipedia.org
http://www.citariga.lv